Olga Šilova

“Piliens ir forma, kas virsmas spraiguma ietekmē tiecas ieņemt pēc iespējas mazāku virsmas laukumu. Šis fizikālais princips darbā pārtop ķermeniskā un emocionālā metaforā — vēlmē sarauties, koncentrēties un ieņemt mazāk vietas, lai sevi pasargātu. Apjomīgā forma šķiet vienlaikus smaga un ievainojama, it kā ārēja spiediena ietekmē tā būtu savilkusies sevī. Pašsaglabāšanās kļūst par sava veida optimizāciju — mēģinājumu atrast stāvokli, kurā iespējams izturēt spiedienu un saglabāt savu veselumu. Virsmas spraigums ir robežstāvoklis — starp noturību un pārmaiņām, ievainojamību un spēku, vēlmi saglabāt savu veselumu un nepieciešamību mainīties. Taču spriegums nav tikai pretestība. Tajā ir arī enerģija, kas ļauj turpināt kustību, veidot jaunas saites un meklēt savu trajektoriju,” Olga Šilova, 2026. Olga Šilova – viena no ievērojamākajām un ar savu rokrakstu atpazīstamākajām laikmetīgajām tēlniecēm Latvijā. Viņas skulptūras un vides objekti grezno un izceļ Latvijas pilsētvidi kopš 2003. gada “Bučotājiem” Limbažos, un tagad arī Rīgā, Jūrmalā, Liepājā, Ventspilī, Rojā, Cēsīs. Olgas Šilovas darbi piesaista ar savu cilvēciskumu un vienkāršību, un tajā pašā laikā ar dziļu idejisku pamatojumu un slodzi, smalku un jutīgu virsmu, kas līdzinās elpojošai ādai. Māksliniece ievērojamu daļu enerģijas veidošanas vai tehniskās apstrādes procesā atdod virsmas apstrādei. Varbūt tieši tāpēc, viņas darbi prasās vidē - ārtelpā, interjerā, lai to klātbūtne piešķirtu telpai gan emocionālo siltumu, gan stāju, kļūstot par telpas kamertoni. (Ilze Žeivate)