Singularitāte, mēs nākam

Viesturs Uzuleņš savā jaunākajā izstādē pēta attiecības starp algoritmisku domāšanu un glezniecību, savienojot digitālas struktūras un ar roku veidotus attēlus. “Singularitāte ir punkts, aiz kura nekas nav prognozējams. Fizikā – melnā cauruma centrs, kur telpa un laiks pārstāj darboties. Tehnoloģijā – brīdis, kad mākslīgais intelekts kļūst gudrāks par saviem radītājiem un sāk uzlabot sevi. Mēs dzīvojam eksponenciālā līknē, bet skatāmies taisni. Esam pietiekami tuvu, lai redzētu uguni, bet pārāk tālu, lai sajustu siltumu,” tā stāsta mākslinieks.�� Šī izstāde pievēršas šai robežai nevis kā nākotnes scenārijam, bet kā procesam, kas jau notiek. Darbos algoritms nosaka struktūru – koordinātes, virzienus, attālumus –, savukārt glezniecība tās pārvērš materiālā formā. Ota kustas starp dotajiem punktiem, reizē sekojot sistēmai un no tās novirzoties. � Cilvēka un mašīnas savstarpējās ietekmes rezultātā rodas attēli, kuros nav iespējams precīzi nodalīt, kur beidzas aprēķins un sākas intuīcija. Iespējams, singularitāte nav kāds tāls notikums, bet pakāpeniska pārmaiņa, kas jau ir sākusies, un Uzuleņa izstāde tiecas to kartēt no iekšpuses. Atklāšana: 10 aprīlis, 19.00 - 21.00 Izstāde apskatāma līdz 8. maijam Bezmaksas ieeja Atbalsta: Sadolin, "Zemgus" Poligrāfijas serviss, SD Trading, Mūrbūdu sidrs