Saules meitas, Venēra, izskalots baļķis, 20 miljardi baktēriju, mīklainas garšas un citas kreftīgas vīzijas, ko es (ne)redzēju pie jūras, apciemojot savus vecvecākus

Deivids Mārtiņš Kasparsons Kuratori: Kaspars Groševs un Irma Marija Tukāne 12/06 - 1/08/2026 "Bieži to dēvē par jūrasslimību, bet oficiāli tā ir kinetoze — kustību liga. To izraisa nesakritība impulsos, ko smadzenēm sūta maņas. Īsumā, ķermenis nezina, vai tas kustas vai ne. Protams, viemēr ir sliktāk, ja tu nekusties, kamēr domā, ka to dari. Uzpūties kā lepns pūpēdis, tu atņirdz zobus triumfa smaidā, jo esi pārliecināts par savu progresu. Izrādās, tu dreifē pa jūru. Kauns. Lai nu kā, vienīgais, ko es dēvētu par jūrasslimību, ir nedabiskais nelabums, kas pārņem, kad tieku no tās atrauts. Man dažkārt jābrauc ar autobusu, un tas ir vienkārši pretīgi. Reiz es ceļoju no Stokholmas un Kopenhāgenu ar jahtu. Tas bija brauciens trīs dienu garumā. Neredzēju nevienu nāru, bet apvēmos, knapi spēris kāju krastā, ai" Deivids Mārtiņš Kasparsons (Rīga/Kopenhāgena), dzimis 2001. gada septembrī, ir gleznotājs. Pēc Royal Danish Academy pabeigšanas Kasparsons atgriezies Latvijā un darbojas Zvejniekciemā. “Saules meitas, Venēra, izskalots baļķis, 20 miljardi baktēriju, mīklainas garšas un citas kreftīgas vīzijas, ko es (ne)redzēju pie jūras, apciemojot savus vecvecākus” ir pirmā mākslinieka soloizstāde, kas nokalibrēta viscerālas pašizpausmes stīgā. Kā daiļrades būtiskāko vaduguni Kasparsons min jūras tuvumu un sevi dēvē par ūdensmērītāju, kas nolasāms viņa mākslā caur laikmetīgās ainavas centieniem izaicināt reālistiskā pasaules tvēruma autoritāti. Atbalsta: VKKF, Rīgas dome