Pingpongs ar Leonardo da Vinči

Izstādē skatāmas gleznas, kurās autors savieno ļoti attālus laikmetus. Tajos renesanses klasiskās glezniecības citāti un replikas ironiski un asprātīgi savijas ar mūsdienu tēmām. Ar glezniecību tekstilmākslinieks, dizainers un daudzu pazīstamu Latvijas bankas kolekcijas monētu autors Arvīds Priedīte sācis aizrauties, aizejot pensijā. Un tā jau gadus desmit viņš izklaidējas, savos darbos saspēlējoties ar Rafaēlu, Leonardo da Vinči, Vermēru, Ticiānu, Fra Andželiko, Učello, Van Eiku… Pirms pieciem gadiem izstādē “Skelets skapī” viņa gleznas tika izrādītas pirmoreiz. Nu pienākusi kārta jauntapušo darbu parādei. “Arvīds Priedīte Latvijas mākslas dzīvē ir gan plaši pazīstama personība, gan reizē līdz galam neatklāta talanta iemiesojums. Viņa radošo daiļradi pusgadsimta garumā raksturo ne tikai vēriens un daudzpusība, bet arī filozofisks miers un dziļums, pārdomas un izaicinājumi, kas nereti mijas ar ironisku skatījumu uz lietām. Priedīte padziļināti pēta glezniecības klasiku, meklējot savu oriģinālo izpausmes veidu sasaistei ar laikmetīgo. Tas darīts ar domu attīstīt savu izteiksmes stilistiku, kas balstīta uz dažādu laikmeta mākslas darbu tēliem, sižetiem un priekšmetiem reizēm sirreālā, reizēm sirreāli absurdā salikumā. Te satiekas laikmeti, caur filigrānām glezniecības prasmēm mūs uzrunā dažādu pasaules mākslas vēsturē populāru mākslinieku darbu elementi, reizēm nojausma par kādu sižeta līniju vai atsevišķiem tēliem/motīviem, kas ieguvuši jaunu skanējumu mūsdienu kontekstā. Gleznās ieskanas gan vīrišķīgs domas asums, gan prasme maksimāli koncentrēt izteiksmi. Tās ir kā laikmetu konfrontācija un reizē vēstījums saviem laikabiedriem. Tomēr sižetos nepārprotami slēpjas arī daudz iekšēju jautājumu, varbūt pat pretrunu uz kurām tiek meklētas atbildes: Līdzības? Sakarības? Atšķirības? Vai laikrādis virza uz priekšu vai atpakaļ? Zinātājs te noteikti atšifrēs konkrētus iedvesmas avotus – klasikas meistarus. Pārliecinoši perfekti mākslinieka rakstura atspoguļotāji ir abi izstādē iekļautie pašportreti – “Pašportrets Arčiboldo stilā” un “Pašportrets ziemas cepurē” (rokā turot paša dizainēto, Kuršu ķoniņiem veltīto, Latvijas bankas kolekcijas monētu). Ideju sākotnes meklējumu amplitūda patiešām ir pārsteidzoša! Kā vispārcilvēcisku vērtību paušana caur Bībeles tēmām (“ko tu nodari manam vismazākajam, to tu nodari man”), sasauce ar mākslinieka bērnības atmiņām (“Pašportrets ar māti”), absurdi fantastiki risinājumi (“Titānika bojāeja”). Mākslinieks nebeidz mūs pārsteigt ar saviem rēbusiem, un tieši tāpēc viņa māksla ir pievilcīga, jo skatītājam tiek dota iespēja iesaistīties un atšifrēt,” par autoru un izstādes darbiem saka mākslas zinātniece Velta Raudzepa. Arvīda Priedītes (dz. 1946) mākslinieka ceļš pārliecinoši aizsākās 20.gs. 70.-80.gados – ar viņa ieguldījumu tekstilmākslas jomā, kur līdzās lielformāta klasiskajiem gobelēniem par folkloras tēmām, īpaši izcēlās viņa inovācijas ‒ konceptuālie telpiskie objekti (“Kosmosa apgūšana”, 1975; ”Durvis” 1977; “Via Appia”, 1979, “Senču laiva”, 1980). Viņš arī bija viens no pirmajiem, kas tekstildarbos izmantoja savam laikam inovatīvo hiperreālisma metodi (triptihs “Kāda cilvēka atdzimšana”, 1983). Paralēli tekstilmākslai, Arvīds Priedīte darbojies plakāta un lietišķās grafikas jomā. Šodien viņu atpazīstam ar vismaz piecpadsmit unikāliem Latvijas bankas kolekcijas monētu dizainiem. Gandrīz divdesmit gadus (kopš 20.gs. 90.gadiem) ar saviem gleznojumiem mākslinieks iesaistījies restorānu tīkla “Lido” interjeru tapšanā, kur, ar Gunāra Ķirsona iniciētu atbalstu, tika ieviests latviskais stils.