Mūžības nasta
Dzīve ir galīga. Saskaņā ar 20. gadsimta eksistenciālistiskās filozofijas idejām tieši galīgums piešķir dzīvei jēgu. Apziņa par mirstību piešķir nozīmi lēmumiem, attiecībām un pašai laika plūsmai. Bez robežām ilgums riskē kļūt neatšķirams no atkārtošanās, bet pastāvība — no stagnācijas. Tomēr mūsdienu kultūra arvien meklē alternatīvas šim stāvoklim. Digitālie arhīvi uzkrāj informāciju bez iespējas to aizmirst, un atmiņa arvien biežāk tiek uztverta kā bezgalīgi paplašināma. Vēlme pārvarēt laika un eksistences ierobežojumus, kas agrāk piederēja mitoloģijas un reliģijas sfērai, šodien pakāpeniski kļūst par ikdienas pieredzes daļu. Cilvēce dzīvo nepārtrauktas dokumentēšanas laikmetā. Vēlme saglabāt sevi un kultūras artefaktus nenoteiktai nākotnei rada paradoksu: jo vairāk cenšamies nostiprināt savu identitāti kolektīvajā digitālajā atmiņā, jo izteiktāk sastopamies ar individuālās, neatkārtojamās pieredzes trauslumu un vientulību. "Mūžības nasta" aicina pētīt šo centienu sekas un iztaujāt cilvēka vēlmi pārkāpt savas eksistences robežas. Izstādītie darbi pievēršas jautājumiem par to, kā saglabāšanas prakses veido kolektīvo identitāti, kā tehnoloģiskais progress pārveido kultūras atmiņu un kā bezgalīgas nepārtrauktības solījums ietekmē individuālās eksistences pieredzi. Izstādes dalībnieki: Roberts Brastiņš, Alise Builevica, Dārta Madara Cielava, Ligita Grigorjeva, Ina Kantiķe Kuratore: Ksenija Afanasjeva Asistējošā kuratore: Elya Asadullaeva