mūsu rokas satiekas, lūdzu, paliec

Izstāde apskatāma muzeja darba laikā bez maksas. No 4. jūlija Zuzeum Siltumnīcā būs skatāma ASV dzīvojošo mākslinieku Ginta Virgilija Tilka un Džeimiesona Edsona īpaši šai telpai veidotā ekspozīcija “mūsu rokas satiekas, lūdzu, paliec”. Izstāde apvieno abu mākslinieku atšķirīgās, bet savstarpējā dialogā balstītās prakses – Tilka veidotās monumentālās, telpiskās struktūras un Edsona analogās fotogrāfijas attēlus, pētot tuvības, distances un pieskāriena robežstāvokļus. Džeimisona Edsona un Virgilija Tilka sadarbība virzās uzlādētā telpā starp tuvumu un distanci — nojaušamas iespējas, pieskāriena un vilcināšanās stāvokli, kas to bieži pavada. Vēlmei sasniegt otru cilvēku pretī stājas tikpat spēcīgs instinkts saglabāt savas robežas. Darbs rodas no šīs spriedzes, pētot, kā intimitāte vienlaikus var būt gan tuvības akts, gan pretestības forma. Nākdami no atšķirīgām vizuālām un kultūras vidēm, mākslinieki dialogā ienes dažādas sajūtas un pieejas. Viena prakse vairāk tiecas uz struktūru, svaru un arhitektonisku formu, otra — uz fotogrāfiju, īslaicīgiem žestiem un emocionālu tiešumu. Viņi necenšamies šīs atšķirības izlīdzināt. Viņi ļauj tām palikt redzamām, veidodami darbu caur apmaiņu, spriedzi un savstarpēju transformāciju. Instalācijā roku, pieskārienu un apturētu žestu attēli ir kontakta pēdas. Mirkļi šķiet vienlaikus intīmi un nenoteikti, it kā tie tūlīt notiktu vai jau būtu paslīdējuši garām. Arī materiāli uzvedas līdzīgi. Modulāras struktūras var apvienoties vienotā vidē vai sadalīties atsevišķās formās. Ar lāzeru gravēti tekstili, slāņoti saplākšņa paneļi, atklātas skrūves un fragmentētas virsmas darbojas gan kā savienojumi, gan kā barjeras, satur kopā to, kas vienlaikus draud izjukt. “Mūs interesē, kā objekti nes emocionālu atmiņu, kā fiziskas formas satur ievainojamību un kā uztvere izplūst robežās starp sevi un otru. Darbs aicina skatītāju šajā nestabilajā telpā, kur nozīme nepārtraukti mainās. Tāpat kā pieskāriens, instalācija jautā –ko nozīmē satikt otru, vienlaikus saglabājot savu atšķirtību.“ PAR MĀKSLIENIEKIEM Džeimisons Edsons (Jamieson Edson) ir ASV dzimis mākslinieks, kas šobrīd dzīvo un strādā Bostonā, ASV. 2015. gadā viņš ieguva bakalaura grādu mākslā Masačūsetsas Mākslas un dizaina koledžā (Massachusetts College of Art and Design) starpdisciplinārās mākslas departamentā. Strādājot galvenokārt ar analogo fotogrāfiju, Džeimsons veido emocionāli piesātinātus tuvu draugu, mīļoto un nejauši satiktu cilvēku portretus. Viņa darbi izstādīti galerijās un izglītības institūcijās visā Jaunanglijas reģionā, un nesen tie iekļauti Simonsas universitātes (Simmons University) kolekcijā. Izmantojot dažādas fotogrāfijas un grafikas tehnikas, Džeimsona darbi abstrahē analogus attēlus, apzināti izpludinot robežas starp fizisko formu, atmiņu un uztveri. Viņa radošais process pārvērš ikdienišķus mirkļus daudzslāņainās emociju un pieredzes kompozīcijās, kur personiska tuvība savienojas ar universālu ievainojamības sajūtu. Darbi bieži veltīti cilvēkiem, attiecībām un īslaicīgiem dzīves notikumiem, saglabājot to klātbūtni caur attēlu materialitāti. Gints Virgilijs Tilks 2023. gadā absolvējis Latvijas Makslas akadēmiju, Vizuālās komunikācijas nodaļu. Studiju laikā devies apmaiņas programmā uz Berlīnes Mākslas universitāti, kur studēja izstāžu dizainu. Paralēli studijām strādājis par LOW galerijas asistentu un līdzdibinājis mākslinieku vadīto DOM galeriju, kur aizsāka savu kuratoriālo praksi. Pēc absolvēšanas viņš pārcēlās uz Bostonu, ASV, kur aktīvi iesaistījies vietējā mākslas vidē. 2024. gadā, paralēli dalībai vairākās grupu izstādēs Bostonā, Virgilijs Tilks savu pirmo personālizstādi galerijā Salemā, Masačūsetsā. 2025. gadā viņš kūrēja izstādi ‘In the Shadow of the Floater‘ Distillery galerijā Bostonā, apvienojot māksliniekus no dažādiem pasaules reģioniem. Virgilijs galvenokārt strādā ar skulpturāliem elementiem, fotogrāfiju un digitālajiem medijiem, veidojot naratīvus, kuros savienojas fiziskā un digitālā telpa. Arhitektūras, fotogrāfijas un vizuālās komunikācijas studijas ir veidojušas viņa starpdisciplināro pieeju, pētot, kā telpiskās attiecības un vizuālie elementi var saplūst dinamiskās, daudzslāņainās pieredzēs. Viņu īpaši interesē robežstāvoklis, kur sastopas taustāmā materialitāte un digitālā uztvere.