Ekspozīcijā iekļauti autori no dažādām paaudzēm, kuru praksē zīmējumam ir būtiska loma: sākot ar Johanu Kristofu Broci, latviešu mākslas klasiķiem un laikmetīgās mākslas pārstāvjiem un noslēdzot ar 20. gadsimta 90. gados dzimušajiem māksliniekiem, kā arī ietverot trimdu un diasporu – kopā 97 personības ar vairāk nekā 300 darbiem. Zīmējums ir ārkārtīgi daudzveidīgs medijs ar bagātu tradīciju, kura tvērumam piemērotāks ir sazarots, nevis lineārs redzējums. Tādēļ, sekojot zīmēšanas un domāšanas mijiedarbei, izstāde strukturēta vairākās jēdzieniski ietilpīgās tematiskajās sadaļās. “Skola” parāda cilvēka ķermeņa studijas akadēmijas koptās formveides tradīcijā, “Dokuments” uzsver zīmējuma vērtību kultūrvēsturiskā un mākslas vēstures kontekstā, toties “Ķermenis” aicina aplūkot cilvēka ķermeni kā dabas daļu. Sadaļā “Zīme” zīmējums izceļas kā komunikatīvs domas koncentrāts, bet “Atmiņa” – kā hiperreālistisks atmiņas nesējs, kam ir cieša saikne ar fotogrāfiju. “Stāsts” atklāj zīmējumu kā ērtu instrumentu mikronaratīvu fiksēšanai vai vēsturisku traumu pārstrādāšanai vizuālos vēstījumos. “Virsma” demonstrē zīmējuma taktilo kvalitāti, attēla virtualitāti un materialitātes aģenci, savukārt zīmētāja vienpatīgā darbošanās istabā dod laiku “Savas pasaules” veidošanai. “Process” kā raksturīga medija iezīme ļauj pietuvoties autora domu gaitai un mākslas darba tapšanai no skricelējumiem un ideju skicēm līdz izstrādātiem metiem. Ekspozīcija veidota kā atvērta telpa domāšanai, kurā apmeklētājs, aicināts izsekot mākslinieku vilktajai līnijai, varēs iejusties mākslas attīstības procesā. Paverot iespēju dialogam starp kultūras mantojumu un laikmetīgo mākslu, izstāde zīmējuma valodā stāsta par pagātni un tagadni, kā arī sniedz visaptverošu priekšstatu par latviešu mākslinieku pieejām, apliecinot zīmējuma ievērojamo nozīmi Latvijas vizuālajā kultūrā. Izstādē eksponēti darbi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Latvijas Mākslas akadēmijas, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, Latvijas Universitātes bibliotēkas, likvidējamās AS “ABLV Bank” mākslas kolekcijas, Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja, Tukuma muzeja, Mākslas muzeja “Zuzeum”, Latvijas Laikmetīgās mākslas centra, “VV Foundation”, Nacionālā modernās mākslas muzeja – Žorža Pompidū centra Parīzē, privātkolekcijām, tostarp mākslinieku, un trīs jauno autoru – Martas Folkmanes, Annas Malickas, Luīzes Rukšānes – veidoti jaundarbi. “Mēs regulāri atbalstām Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstādes un novērtējam muzeja radošu pieeju to konceptu izvēlei un ekspozīciju veidošanai. Šī izstāde ir unikāla ar to, ka tā ļaus iepazīt latviešu zīmējumu tehniku cauri paaudzēm un vienuviet redzēt daudzu dažādu mākslinieku darbus. Bet tai ir vēl pievienotā vērtība, jo tas ir arī stāsts par skaistumu, kas tiek radīts ar cilvēka iztēli un roku. Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā šis vēstījums ir īpaši aktuāls – līdztekus digitālās pasaules attīstībai ir būtiski atcerēties, ka tradicionālā māksla vienmēr ir unikāla un paliekoša,” saka Jeļena Buraja, AS “Rietumu Banka” valdes priekšsēdētāja un Nākotnes Atbalsta fonda padomes locekle.