​Saskaņā ar Albēra Kamī atziņu, cilvēka dzīve ir tik absurda, ka jēgas meklējumi tajā ir bezjēdzīgi. Tāpēc katram ir jārada sava jēga pašam; pretējā gadījumā dzīve zaudē savu vērtību. Šai jēgai jābūt pietiekami spēcīgai, lai motivētu turpināt ceļu tā, it kā citas izvēles nemaz nebūtu. Kamī interpretācijā Sīzifs pieņem savu akmeni – un ir laimīgs, jo līdz ar to viņa eksistence iegūst jēgu. ​Katram šādam “Sīzifam” haosa un strauju pārmaiņu pilnajā pasaulē ir jāatrod atbalsta punkti, kas ļauj uzturēt dzīvību. Sabiedrība, ko veido šādi “Sīzifi”, rada savu īpašo arhitektūru – tādu, kuras nesošā konstrukcija balstās efemērajā un mainīgajā. ​Izstāde “Absurda arhitektūra” rada telpu – gandrīz pazīstamu vietu – ikdienas rituālu pārvērtēšanai. No pirmā acu uzmetiena ekspozīcija šķiet balstīta ikdienišķībā, tomēr, ieskatoties vērīgāk, saikne starp tās elementiem sāk transformēties. Iepriekš augstu vērtētas prakses un objekti visneērtākajos brīžos var izrādīties absurdi, savukārt tie, kas iepriekš ignorēti vai uzskatīti par nenozīmīgiem, var kļūt par neaizstājamu pamatu. ​ ​Balstoties 20. gadsimta intelektuālajā mantojumā, izstāde veidota kā starpdisciplinārs notikums, kurā kuratoriālais naratīvs definē jaunu pieeju laikmetīgās mākslas prezentācijai. Izstādes scenogrāfijā galerijas arhitektūra darbojas kā aktīvs ekspozīcijas elements: katrs darbs atrodas teatrālā dialogā ar telpu, veidojot kopīgu, nedalāmu kompozīciju. ​Izstādītie darbi piedāvā skatītājiem jaunus veidus, kā mijiedarboties ar ikdienas priekšmetiem. Raugoties tālāk par to objektīvo dabu un analizējot tos konceptuālā līmenī, šie objekti tiek atbrīvoti no funkcionalitātes gaidām un praktiskiem mērķiem. Šajā telpā nozīmi vairs nenosaka lietojums, bet gan attiecības, atkārtojums un uzmanība. ​Caur savu māksliniecisko praksi desmit izstādes dalībnieki atklāj, kā absurda un rutīnas pieņemšana ļauj rast stabilitāti haosa un nepastāvības vidū. Rituāli un objekti šeit pārtop stūrakmeņos – atbalsta struktūrās, kas veido cilvēka dzīves pamatu un viņa iekšējās pasaules arhitektūru. Mākslinieki: Elza Ābele, Elīna Brese, Dzimstna Bērziņa, Jolanta Geste, Ilze Helgelande, Viktorija Joniene, Beatrise Kaminska, Kristīne Priedīte, Karīna Putra, Mariana Hultoană (Rumānija) Kuratore: Ksenija Afanasjeva Asistējošā kuratore: Elya Asadullaeva