ĒDENE: Wet Work Over Lap

Kamisa Bjurhausa (Cammisa Buerhaus), Zenta Dzividzinska, Sofija Džovanniti (Sophia Giovannitti), Evija Krištopane, Reba Meiberija (Reba Maybury), Elza Sīle ⩙ Aly Milk, Mindija Su (Mindy Seu), SAGG Napoli, Silvija Flerī (Sylvie Fleury), Sofija Tūna (Sophie Thun), Sabīne Vernere un Paula Zvane Kuratore: Zane Onckule ĒDENE: Wet Work Over Lap iestudē iekāri kā darbu un seksu kā vienu no visregulētākajām, izsīkušākajām un pastāvīgi nepabeigtajām tā formām. Nosaukums ĒDENE: Wet Work Over Lapatsaucas uz frāzes “wet work” dubulto nozīmi, apzīmējot gan noziedzīgas operācijas, gan darbības, kuras atstāj pēdas, un sasaista slēpto un redzamo, profesionālo un intīmo, skaidro un neviennozīmīgo. Savukārt “Over Lap” signalizē par atkārtošanos un pārlaidumiem, kur darbības netiek noslēgtas vai atrisinātas, bet gan turpinās laikā. Tieši šādas prakses un šāda veidamākslas darbi izvērš seksuālo, emocionālo un sadzīves darbu tādos apkopes režīmos, kas savu nozīmi un svarīgumu iemanto caur pakāpenisku uzkrāšanos, sabiezēšanu un slāņošanos. EDEN: Wet Work Over Lap darba nojēgums viscaur iezīmējas kā vienlaikus pienākums un izdzīvošanas taktika un tādējādi darbojas gan kā estētiska forma, gan kā mākslinieciskasemancipācijas stratēģija. Izstādes dalībnieces, intīma un/vai radoša darba figūras, “strādājošās meitenes” (“working girls”), uzmanības operatores un tuvības starpnieces, padara iekāri par izplānotu, iestudētu un atkārtojamu procesu. Viņu (darba) ķermenis kā kopums tiek nepārtraukti trenēts, koriģēts un apšaubīts; tā vērtība izpaužas izturībā, nostājā un spriedzē. ĒDENE: Wet Work Over Lap darbojas gan kā organisms, gan kā sistēma: disciplinēta, taču atsaucīga, mitra un pašapzinīga, pastāvīgi modra attiecībā uz savu atklātību. Šeit sekss apzīmēmazāk atsevišķu notikumu; tas līdzinās atmosfērai – ilgstošas ietekmes zema spiediena zonai. Iekāre ir klimats, kurā atrasties, nevis mirklis, ko pabeigt; tā izkliedējas darbos, virsmās un telpas horeogrāfijā, uzturot gaidu spriedzi un smalkas tuvības un tuvināšanās sarunas. Baudas dzinulis vēl vairāk pieaug, tā piepildījums tiek apzināti novilcināts. Apvienojot jaunus un iepriekš radītus mākslas darbus, instalācijas un performatīvas prakses, sākot ar analogiem procesiem un beidzot ar “digitāliem wetware”, izstādes zonas asociatīvipārtop no vienas funkcionālas vietas citā: guļamistaba – pēc-darba-stundu (after hours) teritorija – publiskās runas auditorijā, mitrā vannas istaba – atkailinātā grēksūdzes zonā, savukārtķermeņa kulta vieta – sporta zāle-naktsklubs pārslēdzas fotolaboratorijas tumsā. Šī kustība un uzvedinošie mājieni satiekas centrālajā “aktu zālē”, kurai ir dubulta nozīme: akts kā darbība un kailums. Caur to tiek iezīmēti centieni ar izstādes ĒDENE: Wet Work Over Lap palīdzību izcelt atklātības jēdzienu kā performanci un stāvokli vienlaikus. Sabiedrības un vides sabrukuma priekšā, kā arī naida, aizspriedumu un neiecietības atdzimšanas apstākļos, īpaši saistībā ar erotiskās un mākslinieciskās izpausmes brīvību, ĒDENE: Wet Work Over Lap mērķtiecīgi aplūko cenzūru, otru senāko profesiju, nevis kā aizliegumu, bet kā apzinātu žestu, un grēku – kā sensenu mītu, kas dzimis Ēdenes dārzā, uztverot to nevis kāizcelsmes stāstu, bet gan kā pārvaldības problēmu. Pārdefinējot skatījumu ārpus kultūras un sabiedrības uzspiestajiem autoritātes modeļiem un mantojuma hierarhijām, kas deklaratīvi nosaka noteiktas skatīšanās un patēriņa prakses, izstādepati kļūst par aktu. ĒDENE: Wet Work Over Lap atbalsta un centrē sievietes kā galvenās varones un mājas pārvaldnieces, radot telpu, kur viņas var noteikt savu naratīvu, pārvaldīt vidi un pēc saviem noteikumiem kūrēt atklātību. Kontrole pār ritmu, skatienu un nosacījumiem paliek provizoriska un prasa nepārtrauktu pārskaņošanu, kamēr vara cirkulē ne tikai caur atklātu apliecinājumu, bet arī caur izmērāmupiekāpšanos. Tās, kas šķietami pielāgojas, bieži strukturē mijiedarbību no iekšienes un atsedz nevienmērīgu uzmanības, privilēģiju un atalgojuma sadali. Šādā skatījumā autoritāte un īpašumtiesības veidojas attiecībās un praksēs, kur izšķiroša nozīme ir uzmanībai, spiedienam un ilglaicībai, savukārt iekāre un tieksme paliek ambivalentas, pavedinošas un pašrealizējošas, saistot baudu ar darbu tādā veidā, kas nekad pilnībā neizžūst. Aicinām ievērot, ka izstāde veltīta erotiskām un seksuālām tēmām. Tā nav ieteicama apmeklētājiem līdz 18 gadu vecumam. Nepilngadīgie drīkst apmeklēt izstādi tikai pieaugušopavadībā. Projekta direktore: Evita Goze Projekta vadītājs: Jegors Buimisters Komunikācija: Kristiāna Bērza Dizains: Krišs Salmanis Latviešu valodas korektūra: Ilze Jansone Angļu valodas korektūra: Elizaveta Šneidermane Festivālu atbalsta: Kultūras ministrija, Rīgas Dome, Valsts Kultūrkapitāla fonds, Valmiermuiža Festivāla partneri: Riga Contemporary 2026, Rīgas Mākslas Nedēļa (RAW)