Krista Vindberga-Auzniece

Kuratore: Zane Onckule "Es neko no tā neatceros, tomēr tās liekas arī manas atmiņas." - Krista Vindberga-Auzniece Mūsu ķermenis atceras caur pieskārienu. Kristas Vindbergas-Auznieces īpaši personālizstādei tapušie jaunie zīmējumi veidoti caur atkārtojumu, klusumu un koncentrēšanos, kur viena kustība lēni seko nākamajai, līdz laiks uzkrājas pašā virsmā. Ogle drūp, izslīd no rokas kontroles un tiek ieglausta rūpīgi sagatavotajā audeklā; katrs nākamais pieskāriens saglabā iepriekšējā pēdas. Vinbdergas-Auznieces īpašā jutība – klātbūtnes sajūta, līdzīgi kā iemīlēšanās vai kāda cita intoksācija – sastopas ar attēliem no laika, kas piederējis citiem. Seni ģimenes albumi, kuros piesaistījusi kāda detaļa, laukumu attiecības, spriedze vai mistērija, kļūst par atspēriena punktu ilgstošai vērojuma praksei. Kāda smaids, roka uz pleca, dejas solis, auduma kroka vai svinīgā nopietnībā skauti ziedi iemanto jaunu uzmanību, kas tiem, reiz iesaistīto personu skatījumā, netika piešķirta. Izstādes darbu – zīmējumu uz audekla un papīra – tēlu aprises izaugušas no meditatīvu novērojumu ritma, kur kustība pati kļuvusi par domas apceri. Autores roka vienlaikus ir instruments, mērierīce un atmiņas nesēja. Rezultāts, zīmējums, iemanto tēlnieciskas aprises, tā virsmai glabājot plaukstas spiedienu, pirkstu nospiedumus, asiņu traipus, kas radušies neatlaidīgā mākslinieces rokas, ogles un audekla mijiedarbē. Vinbergas-Auznieces darba materiāls ir personiskajā arhīvā uzieti, blāvi melnbalti un sēpijas toņu fotogrāfiskie attēli. Šie mūsu laiktelpai tik iezīmīgie un joprojām nolasāmie aizgājušo laiku arhetipi tiek palielināti, dažkārt līdz simtiem reižu, mēroga maiņai pārvirzot arī to nozīmes svaru. Miniatūrais, šķietami necilais uzaudzē masu un jēgas muskuli, garāmejošais iemanto paliekošu(-āku) nozīmi un svešs un nepazīstams žests vai stāja top (at)pazīstama. Attēli, kas fiksēti krietnu laiku pirms mākslinieces dzimšanas, nu ieaug personiskā līdzpārdzīvojumā, savijot retrospektīvā atskata individuālo, untumaino un selektīvo dabu ar plašāku, neitralizējošā un jutekliskā, skaistā un patiesā meklējošo kolektīvās atmiņas lauku. Izstādes ietvaros māksliniecei tuvā nostalģiski melanholiskā vibrācija izriet no laika plūduma apzinātības: katrs fotogrāfiski saglabātais mirklis jau ir zudis un pagājis, tomēr skatīšanās un zīmēšana ļauj tam vēlreiz iegūt nozīmi. Vilkme pēc tuvības, vēlmes saglabāties un esības trausluma atzīmēšanas summējas atsevišķos rokas stāvokļos, rūpīgā darba virsmas skārumā, tam iepretim – vien nieka sekundes tvērums. Zīmējums tiek klāts, kopts, barots un stiprināts – materiāls tiek iestrādāts virsmā, pieskāriens atkārto pieskārienu, līdz no šīs ilgstošās rūpības uzplaukst stāsta forma. “Circles Are Better Than Lines (oda pieskārienam)” darbos tiecība viena leņķa grāda nobīdījumā no rāmja augšmalas uzrāda nepakļāvību, jaušu nejaušību, kas levitē citādi anonīmi baltajā tukšumā. Izstādē šie lielumi satiekas divu desmitu zīmējuma labirintā, kas ievelk skatītāju to virsmas tuvumā un ļauj uztveres naratīvam veidoties caur kustību, attālumu un ciklisku atgriešanos. Līnija virza uz priekšu, pieņem sākumu un beigas, savukārt aplis kārto un sakārto līnijas elpu un ritmu. Vai “Circles Are Better Than Lines”? Kā stūraina un statiska tiecība, tie abi ir labi. Krista Vindberga-Auzniece (dz. 1989) ir vizuālā māksliniece, kas strādā dažādos medijos un mērogos – no neliela formāta rūpīgi veidotiem zīmējumiem līdz liela mēroga scenogrāfiskiem risinājumiem teātra un operas iestudējumos. Ieguvusi bakalaura grādu Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļā un maģistra grādu vizuālajā komunikācijā. Vindberga-Auzniece piedalījusies personālizstādēs, duo izstādēs un grupu izstādēs Latvijā un starptautiski, tostarp Latvijas Nacionālās mākslas muzejā (Rīga), Kim? Laikmetīgās mākslas centrā (Rīga), galerijā “Alma” (Rīga) un “Kogo” galerijā (Tartu). Viņa ir saņēmusi Prāgas kvadriennāles balvu (2019), kā arī vairākkārt saņēmusi Spēlmaņu nakts balvu un Latvijas Nacionālā teātra balvu par scenogrāfiju. Vindberga-Auzniece ir trīsreiz nominēta Purvīša balvai (2015, 2021, 2023). Mākslinieces darbi atrodas Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja krājumā, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijā un privātkolekcijās Latvijā un ārvalstīs. Izstādi atbalsta: Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Valsts kultūrkapitāla fonds, Rīgas dome, Altum, KRASO, “Kokmuiža”, Media Port. Kim? Laikmetīgās mākslas centra un izstādes komanda: Izpilddirektore: Evita Goze Programmas direktore: Zane Onckule Komunikācijas vadītāja: Kristiāna Bērza Projekta vadītāja: Katrīna Jauģiete Mediatores: Betija Briede, Poļina Gasparoviča, Emīlija Austra Lodiņa, Anna Annemarija Samsone, Alise Sedleniece, Linda Šterna Tehniskā komanda: Mārtiņš Aulmanis, Aldis Bušs, Romāns Medvedevs Dizains: Anna Ceipe Latviešu valodas korektūra: Ilze Jansone Angļu valodas korektūra: Will Mawhood