BLUMBERGS UN VĒROTĀJS

“Tas ir līdzsvara cilvēks,” teica mākslinieks Ilmārs Blumbergs. “Vērotājs vienmēr ir līdzsvarā. Es neredzu, bet man liekas, ka te kāds stāv. Kāds mani vēro. Kāds ir piedalījies, kāds ir skatījies. Likās, ka visu laiku kāds ir, bet tas esmu es pats.” Ilmāra Blumberga (1943-2016) Vērotājs ir kanoniska zīme. Tā radās no scenogrāfijas Džuzepes Verdi operai “Aīda” (1998). Blumbergs uzskatīja, ka katrā lielā iestudējumā “noteicoša loma ir kopīgai domai. Mugurkaulam.” Viņa galveno telpisko ideju izteica desmit kustīgas 12 x 4 x 0,80 m lielas kulises. Visu telpu – kulises, grīdu un dziedātāju kostīmus klāja ornaments. Katra cēliena foniem bija izvēlētas pamatkrāsas – dzeltenais, sarkanais un zilais. Pēdējam – melnajam cēlienam skatītāju sagatavoja melnās figūras. Tās radās no libreta pirmās remarkas, kurā lasām, ka darbība norisinās Memfisas pilī ar kolonādi, skulptūrām un ziedošiem augiem. Skulptūru vietā Blumbergs izveidoja melnas dievu ēnas – lielie melnie, kā tos sauca Blumbergs. Izšķirīgos brīžos tie izslīdēja no kulisēm, liecinot par savu klātbūtni. Apstākļus nosaka dievi, bet lēmumus pieņem cilvēki. (Anita Vanaga, 2026.) Ilmāra Blumberga daiļrade sakņojas vispārcilvēcisko patiesību meklējumos, jautājumos un atbildēs mūsu esībai uz zemes. Cilvēks atrodas mūžīgā miera meklējumos, kuru sākumā jāatrod sevī, tikai pēc tam pārnesot to uz ģimeni, sabiedrību un valsti. Viņš pats ir izteicies, ka galvenie tēli viņa darbos ir MĪLESTĪBA, NĀVE un DIEVS. Izstāde tapusi sadarbībā ar Blumberga fondu https://www.blumbergafonds.com/