Aizmirstais sapnis

Kur beidzas nomods un sākas sapnis? Kur novelkama robeža starp apzinātu pieredzi un pasauli, kurā nokļūstam ik nakti? Personālizstādē „Aizmirstais sapnis” tēlnieks Roberts Bāliņš pievēršas šai netveramajai robežai, mēģinot piešķirt fizisku veidolu savām sapņu pieredzēm un atmiņām par tām. Mākslinieks sapņo katru nakti, nereti atgriežoties vienos un tajos pašos sapņu scenārijos. Sapņa laikā viņš apzinās, ka sapņo, un spēj brīvi izvēlēties savu rīcību, ietekmējot notikumu gaitu. Tomēr šai šķietamajai brīvībai ir robeža — viņš nespēj pamosties pēc paša vēlēšanās. Sapnis noslēdzas noteiktā, jau iepriekš zināmā brīdī neatkarīgi no viņa izvēlēm. Tā veidojas savdabīga pretruna starp spēju kontrolēt notiekošo un neiespējamību noteikt tā beigas. Īpašu vietu mākslinieka pieredzē ieņem kāds sapnis, kura vizuālo veidolu viņš nespēj atcerēties. No tā saglabājusies vien intensīva sajūtu pieredze, kas atgriežas viļņveidīgā ritmā. Šī pieredze kļūst par vienu no izstādes konceptuālajiem atskaites punktiem — mēģinājumu materializēt to, kam atmiņā vairs nav skaidri uztveramas formas. Izstādē eksponētās skulptūras veidotas no nerūsējošā tērauda un alumīnija armatūrām. Izmantojot industriālus materiālus, Bāliņš rada gaisīgas, caurredzamas konstrukcijas, kurās materiāla fiziskā noturība kontrastē ar sapņu un atmiņu nepastāvību. Skulptūru vieglie karkasi atgādina gaistošus tēlus — atmiņas par kaut ko reiz skaidri piedzīvotu, bet vairs ne līdz galam atsaucamu. Tās iezīmē telpu starp klātbūtni un izzušanu, starp to, ko vēl iespējams atcerēties, un to, kas jau neatgriezeniski izslīdējis no apziņas. --- *Roberts Bāliņš* (1997) ir latviešu tēlnieks, kurš dzīvo un strādā Rīgā. Absolvējis Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolu un Latvijas Mākslas akadēmiju, kur 2024. gadā ieguvis maģistra grādu tēlniecībā. Savā mākslinieciskajā praksē pievēršas abstrakcijas un antropomorfu formu mijiedarbībai, pētot formas, telpas un emociju attiecības. Kopš 2016. gada piedalās grupu izstādēs, starptautiskos simpozijos un mākslinieku rezidencēs Latvijā un ārvalstīs. Sarīkojis vairākas personālizstādes, tostarp „Ilgas kā Kulminācija” (Cut Art galerija, 2026), „Desire” (Gallery Hungry Eyes, Viļņa, 2025), „Poniju Sala” (Butterman galerija, 2025) un „Mazie Milži” (Dom galerija, 2024). Piedalījies arī Riga Contemporary (2025), Milan Design Week (2026) un Cersaie (2026). 2025. gadā saņēmis nomināciju „Kilograms kultūras” vizuālās mākslas kategorijā. --- Atbalsta: Sadolin, "Zemgus" Poligrāfijas serviss, SD Trading, Mūrbūdu sidrs