Krāsa kā vēstījums. Krāsu fotogrāfija pirms digitālā un MI laikmeta

Mums līdzās visapkārt ir krāsaina pasaule, un viena no problēmām, ar ko nācās saskarties fotogrāfijas pirmsākumos, bija nespēja fiksēt apkārtējo realitāti tikpat krāsainu. Tālab fotogrāfiju kolorēšana – lai panāktu lielāku ticamības pakāpi vai piešķirtu attēlam māksliniecisku kvalitāti – tika ieviesta praktiski vienlaikus ar fotogrāfiskā procesa atklāšanu. Šādas manipulācijas ar roku parasti veica mākslinieki jeb fotogrāfi ar māksliniecisku izglītību. Tā katra fotogrāfija ieguva unikāla attēla statusu līdzīgi tam, kāds piemita gleznotam mākslas darbam. Taču daudzos gadījumos tika radītas daudz plašākas un dokumentāli it kā precīzākas iespējas realitāti arī papildināt, "uzlabot", tādā veidā mazinot vai pat likvidējot visas tās vizuālās nepilnības, kuras piemita konkrētam cilvēkam vai reālai vietai. Par kolorētās fotogrāfijas zelta laikmetu uzskata periodu no 19. gs. beigām līdz 20. gs. vidum, kad plaši sāka izmantot krāsu fotogrāfiju. Tomēr interese par attēlu kolorēšanu saglabājās citā vidē. Tā piesaistīja daudzu mākslinieku interesi gan pasaulē, gan arī Latvijā, sniedzot papildu iespējas īstenot radošās ieceres. Nereti krāsa kļuva par vēstījumu, lai paustu savu protestu pret sabiedrības gaumi, politisko situāciju vai piešķirtu attēlam irreālu noskaņu. Būtībā tās arī bija manipulācijas ar realitāti, bet ar konceptuālu jēgu. Attēla digitālā apstrāde un MI iesaistīšana fotogrāfiskā attēla apstrādē paver neierobežotas realitātes manipulācijas iespējas un vēl jo vairāk aktualizē jautājumu par ticamības pakāpi īpaši tad, ja "uzlabošanai" tiek pakļautas vēsturiskās fotogrāfijas. Jaunas tehnoloģijas sniedz jaunas iespējas, bet vairo arī riskus. Tagad ar attēla apstrādi var nodarboties gan profesionāļi, gan teju ikviens cilvēks, kas prot rīkoties ar tehniskām ierīcēm un tehnoloģijām. Tālab ir tik intriģējoši palūkoties atpakaļ pagātnē un iepazīties ar procesa pirmsākumu un attīstību, kad mākslinieki uzsāka manipulācijas ar fotogrāfisku attēlu, lai realitāti parādītu krāsainu līdz brīdim, kad krāsa kļuva par vēstījumu. Izstādē tiks eksponētas nezināmu autoru kolorētās fotogrāfijas, kas datējamas, sākot no 19. gs. vidus, un ir no vairākām privātām kolekcijām, kā arī Latvijas mūsdienu mākslinieku Kristīnes Luīzes Avotiņas, Artūra Bērziņa, Valda Celma, Lilijas Dineres un Ata Ieviņa krāsu fotogrāfijas no autoru kolekcijām. Dalībnieki: Kristīne Luīze Avotiņa (LV), Artūrs Bērziņš (LV), Valdis Celms (LV), Lilija Dinere (LV), Atis Ieviņš (LV) Kuratore un teksta autore: Irēna Bužinska (LV) Scenogrāfija: Ineta Sipunova (LV)